Edija Strušela klavieru koncerts "Darba un kultūras centrā Līdumnieki".
Koncerta laikā klausītāji uzzināja, ka skaņdarbi tiek izpildīti uz atjaunotajām klavierēm, kuras rotā uzraksti "K.KLAVINS". Restaurācijas darbus pēc Igora Zabiļevska aicinājuma veica Ivars Igaunis, kurš arī bija klausītāju vidū un pastāstīja klausītājiem kā veicās ar darbiem.
No I.Igauņa teiktā bija saprotams, ka Līdumniekos viņu sagaida jauns izaicinājums - klavesīns.
Papildus koncertam, Igors Zabiļevskis ar domu biedriem bija sarūpējis svaru izstādi.
Valdība atkārtoti izsludina pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no šā gada 13. marta
Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.
Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Atbilstoši MK rīkojumam VRS, VP, kā arī NBS amatpersonas ir tiesīgas attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai iekļūt dzīvojamās telpās un zemesgabalu teritorijās arī tad, ja nav iespējams saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas vai notvertu šādas personas vai izņemtu attiecīgās preces.
Tāpat NBS personālam ir tiesības attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai apturēt transportlīdzekļus un veikt to apskati, pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju un dokumentus, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, pārliecinātos par personas atrašanās tiesiskumu Latvijas Republikas teritorijā.
Vienlaikus VRS nepieciešamības gadījumā ir tiesības nodrošināt personu, kuras mēģina valsts robežu šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Šis regulējums attiecas tikai uz tām personām, kuras izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus robežšķērsošanas vietas un saskaras ar draudiem dzīvībai vai arī atrodas tranzīta zonā starp Latvijas–Baltkrievijas valsts robežjoslām un pastāv draudi dzīvībai, bet nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi, kuru dēļ tūlītēja ieceļošana būtu nepieciešama.
Rīkojums paredz arī to, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc VRS lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību attiecīgajām personām.
Šobrīd arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas. Tāpat Lietuva, Igaunija, Polija un Somija joprojām saskaras ar dažādiem hibrīduzbrukumu veidiem. Līdz ar to ļoti būtiski ir nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādiem nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.
Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības (ES) ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas ES ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā.
LR Iekšlietu ministrija
Ludzas novada pašvaldības maksājumi SIA "Ludzas zeme"
2022.gadā Ludzas novada pašvaldība ar SIA "Ludzas zeme" noslēdza pakalpojuma līgumu Nr.LNP/3.4.5/2022/32 un apņēmās iepirkt publicitātes pakalpojumu par ne vairāk kā 41 999 EUR. Līguma darbības laiks tika noteikts no 01.03.2022. līdz 28.02.2023.
Biedrība "MULTA VETO", pēc pieprasījuma, no Ludzas novada pašvaldības saņēma informāciju par maksājumiem laikrakstam gan 2022.gadā, gan 2023.gadā. Izpētot datus secinājām, ka Ludzas novada pašvaldība SIA "Ludzas zeme" līguma Nr.LNP/3.4.5/2022/32 ietvaros ir pārsniegusi līgumā noteikto summu 41 999 EUR un saskaņā ar minēto līgumu kopā ir samaksājusi 44 124, 77 EUR (ar PVN 53 390, 97 EUR).
Kā zināms, Ludzas novada pašvaldībā budžeta izpildei un izdevumiem skurpulozi seko Finanšu un grāmatvedības nodaļa. Taču konkrētā līguma kontrole Finanšu un grāmatvedības nodaļā netika veikta ar pienācīgu rūpību. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kurā "konfliktē" Publisko iepirkumu likuma normas, jo iepirkums tika veikts pēc atvieglotās procedūras, kā arī sanāk, ka pašvaldības darbinieki samaksāja SIA "Ludzas zeme" vairāk nekā domes deputāti bija lēmuši. Cerams, ka nepienācīgā maksājumu kontrole nav saistīta ar to, ka Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja L.Mežule ir laikraksta "Ludzas zeme" vadītājas L.Linužas māsa.
Atgādināšu, ka Ludzas novada pašvaldības specifisko prasību dēļ, publicitātes nodrošināšanas iepirkumos vairākus gadus pēc kārtas uzvar laikraksts "Ludzas zeme", pat neskatoties uz to, ka tas ilglaicīgi neievēro likuma prasības un nenorāda izdevuma tirāžu.
Uzziņai. 2022.gadā pašvaldība pārskaitīja SIA "Ludzas zeme" 54 841, 43 EUR, savukārt 2023.gadā jau 56 720, 16 EUR. 
Andris Toporkovs
Diskusijas "Latgolys stuņde"
Sarunā par Ludzys nūvoda aktualitatem, problemom, atteisteibu i izaicynuojumim pīsadola:
- Ludzys nūvoda dūmis prīšksādātuojs (ZZS) Edgars Mekšs,
- Uzjiemiejs, lauksaimnīks, bīdreibys “Dorba i kulturys centrs „Līdumnieki”” dybynuotuojs i vadeituojs Igors Zabiļevskis,
- Pasīnis pogosta puorvaļdneica, zemnīku saimisteibys "Purvmaļi" eipašneica Skaidrīte Marčenoka,
- SIA "Ludzys apsaimnīkuotuojs" vaļdis lūceklis, bīdreibys "Sporta klubs Kuorsova" vaļdis lūceklis Juris Vorkalis,
- Bīdreibys "Multa veto" puorstuovs i internetplatformu "Ludzys forums" autors Andris Toporkovs.
Ludzas novada pašvaldības speciālisti uzklausa iedzīvotājus.
www.ludzasforums.lv ieteikums ir, ja vēlaties panākt savas idejas realizēšanu, rakstiet iesniegumus. Tas ir daudz efektīvāk un pašvaldībai uzliek noteiktus pienākumus, atšķirība no intervijām, aptaujām. Vēlot veiksmi un izdošanos realizēt idejas.
www.ludzasforums.lv
15% no "Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022" konkursa balvas Ludzas novada pašvaldība pārvērš putekļos un skaidās.
Ludzas novada pašvaldības vietnē rakstīts: 'Rūpējoties par Ludzas pilsētas parka infrastruktūras sakārtošanu, tika atjaunoti estrādes skatītāju soliņi. Tā nolemts izmantot konkursā "Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022" iegūto balvu - saņemto finansējumu no Sabiedrības integrācijas fonda 20 000 EUR apmērā. Jūnijā tika izsludināts iepirkums, kur par uzvarētāju tika atzīta firma SIA „MetWorks” no Gulbenes, ar kuru tika noslēgts līgums. Sabiedrības integrācijas fonda balvai Ludzas novada pašvaldība no saviem līdzekļiem pievienoja 981,00 eiro."
Pētot iepirkuma dokumentāciju konstatējām, ka, mēnesi pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, starp Ludzas novada pašvaldību un iepirkuma uzvarētāju SIA "MetWorks" tika noslēgta papildus vienošanās. Nekā īpaša, ja vien ar šo vienošanos netiktu būtiski mainīti iepirkuma kritēriji.
No iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv pievienotajiem dokumentiem redzams, ka izsludinot iepirkumu, pašvaldība noteica sekojošus izmērus soliņu dēļiem - platums 5 cm, augstums 7,5 cm, garums 300 cm. Dēļu materiāls no priedes. Iepirkumu dokumentiem pievienots iecerēto soliņu rasējums.
SIA "MetWorks" piedāvājums tika atzīts par izdevīgāko un ar uzņēmumu tika noslēgts līgums. Mēnesi pēc līguma noslēgšanas, Ludzas novada pašvaldība ar Izpildītāju noslēdza papildus vienošanos, saskaņā ar kuru tika samazināti solu dēļu izmēri. Par to pašu cenu tika uzstādīti mazāka izmēra solu dēļi - platums 4,5 cm, augstums 7 cm, garums 300 cm. It kā nelielas izmaiņas, bet ņemot vērā to, ka bija jāuzstāda 770 dēļi, soliņu izgatavošanai nepieciešamo 8,7 kubikmetri vietā, pašvaldība iegādājās tikai 7,4 kubikmetri kokmateriālu par to pašu cenu. Kur palika starpība? Izrādās - 1.3 kubikmetri koksnes tika pārvērsti putekļos un skaidās. Šādi to skaidro Mārīte Romanovska, kas parakstīja papildus vienošanos ar Izpildītāju: "Starpība starp sākotnējo kokmateriālu kubatūru ir 1,386 kubikmetri, kas pēc brusu sānu skaldņu papildus ēvelēšanas ir pārtapuši smalkās ēveļskaidās un putekļos."
Esam saņēmuši arī SIA MetWorks" valdes locekļa Jāņa Ozoliņa komentāru par veiktajām izmaiņām līgumā, ko pievienojam pilnā apmērā: "Sākotnēji, pēc norādītās tehniskās specifikācijas parametriem, solu brusas tika paredzēts izgatavot no 50x75mm izmēra ar toni T7020, taču uzstādot pirmo parauga solu un aplūkojot to dabā, tika nolemts palielināt atstarpes starp brusām, dēļ dažādiem vides ietekmējošiem faktoriem, kas bez šīm izmaiņām apgrūtinātu soliņu tīrīšanu un uzturēšanu, kā piemēram koku lapu uzkrāšanās šaurajās spraugās. Attiecīgi slīpējot brusas par 2,5mm no katras malas, tika panākts efekts, kas ļauj soliem būt funkcionāliem un ērtiem. Solu virsmu tonis tika mainīts dēļ to izskata dabā, kas sākotnējā parauga demonstrācijā, neiederējās kopējā ainavā, tāpēc tas tika nomainīts uz tumšāku. Priede tika nomainīta uz egles koksni dažādu apsvērumu dēļ, būtiskākais no tiem ir priedes koka specifiskie sveķi, kas izdalās no zaru serdēm vairāk kā egles, kā arī egles koksnei pie pareizas apstrādes ir labāka noturība atrodoties vides apstākļos. Pakalpojumu līguma summā ir ietvertas visas izmaksas, kas saistās ar līguma noteikto prasību izpildi kā viss darbu komplekts, neatkarīgi no iespējamiem sadārdzinājumiem, izmaiņas nekādā veidā neietekmē līgumcenu".
Attiecībā uz izmaiņām soliņu dēļu izmēros līdzīgu skaidrojumu sniedza arī M.Romanovska: "Redzot paraugeksemplāru dabā, tika pieņemts lēmums par krāsas toņa maiņu, kā arī funkcionālu (jāpalielina atstarpe starp brusām, lai būtu labāka kokmateriālu vēdināšana un vieglāka tīrīšana no netīrumiem, lapām un citiem gružiem) un estētisku apsvērumu dēļ nolemts mainīt koka brusu šķērsgriezumu no 5*7,5cm uz 4,5*7cm un vienlaicīgi nomainot kokmateriāla sugu no priedes uz egli, jo, ņemot vērā īsos līguma izpildes termiņus, egle ir vieglāk apstrādājama".
No iepriekš minētā var secināt, ka estrādes skatītāju soliņu sākotnējo parametru izvēle bija kļūdaina un neprofesionāla. Šīs pašvaldības darbinieku rīcības dēļ, Ludzas novada pašvaldība 15% no iegādātiem kokmateriāliem pārvērta putekļos un skaidās. Par "Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022" balvas racionālu izmantošanu atbildīgā ir Ludzas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļa.
Vēl jāpiemin tas, ka nozares speciālisti konstatēja, ka soliņu dēļu izgatavošanai tomēr izmantoti arī priedes kokmateriāli, lai gan pēc papildus vienošanās nosacījumiem bija jābūt tikai eglei. To savā komentārā atzina arī SIA "MetWorks" valdes loceklis Jānis Ozoliņš. Te gan speciālisti neredz būtiskas atšķirības kokmateriāla izvēlē, ja tas ir kvalitatīvs un atbilstoši apstrādāts. Taču par to vai soliņu dēļi ir atbilstoši apstrādāti jau ir radušās šaubas, tā kā parādās sīki defekti, kas drīzumā nenovēršami novedīs pie soliņu koksnes trupēšanas.
www.ludzasforums.lv
Felicianovas muižas atslēgas atgriežam pašvaldībai.
https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=320987010453613&id=100076269481792
Latvijas Republikas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē Austrumu robežu
Seminārs bibliotekāriem un senioriem.
Latvijas Nacinālā bibliotēka sadarbībā ar Ludzas novada bibliotēku un Latvijas Senioru kopienu apvienību rīkoja semināru ,,Ar viedumu medijpratībā,,. Jebkuram senioram ikdienā svarīgi izvēlēties kvalitatīvus un uzticamus medijus, kā arī prast orientēties informācijas plūsmā. Gluži vienkārši tas nav, jo informācijas ir milzīgi daudz. Vai seniori spēj izprast un izvērtēt visu pieejamo ziņu plūsmu - kur patiesība, kur propoganda, kur uzdarbojas krāpnieki? Ļoti bieži krāpnieki prot tik prasmīgi izlikties par uzņēmumu, banku darbiniekiem, farmācijas kompāniju pārstāvjiem, ka nav pat iespējams atpazīt. Rezultāts, kā zināms, ļoti bēdīgs. Tāpēc - svarīgi vispirms informāciju pārbaudīt un tikai tad noticēt. Semināra dalībnieki varēja iepazīties ar LNB eksperta Emīla Rotgalvja, ,,Vietējās Latgales Avīzes,, žurnālistes Ingas Kaļvas - Miņinas un Latvijas Senioru kopienas pārstāves Lilitas Kalnājas prezentācijām par informācijas izmantošanas prasmēm un iespējām.
Ilga Rudoviča
Tēlniekam Bērtulim Bulam -100 gadi.
Ilga Rudoviča
"Ludzas zeme" pakalpojumi 2023.gadā pašvaldības budžetam izmaksās ievērojami dārgāk
Ludzasforums.lv lasītājs raksta, ka 2023.gadā laikraksta "Ludza zeme" pakalpojumu izmaksas Ludzas novada pašvaldībā pieaugs pat vairāk nekā novada vadības algas.
Salīdzināsim.
Viens kvadrātcentimetrs publikācijas laikrakstā "Ludzas zeme" Ludzas novada pašvaldībai izmaksāja:
2021.gadā - 0.41 EUR
2022.gadā - 0.42 EUR
2023.gadā - 0.61 EUR (pieaugums 45%)
Lasītājam taisnība, lielākais "algas" pieaugums pašvaldībā "Ludzas zemei" - 45%.
Konference ,,Iedzīvotāju padomes Latvijā,,
Piektdien, 21. aprīlī, bija iespēja piedalīties konferencē Rēzeknē, kura notika Latgales vēstniecības ,,Gors,,mazajā zālē un bija pirmā, līdz šim plašākā, kurā skatīts jautājums par iedzīvotāju padomēm. Konferences rīkošanu atbalstīja Britu Padome, Rēzeknes novada pāšvaldība un domnīca Providus.
Atklāšanā dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits, Vides un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Brummels, Rēzeknes novada domes priekššēdētājs Monvīds Švarcs.
Diena bija patīkamām, jaunām vīzijām bagāta. Ieklausoties Rēzeknes, Tukuma un Ropažu novadu pašvaldību un iedzīvotāju padomju pārstāvju pieredzes stāstos, secinājums viens-iedzīvotāju padomes var veiksmīgi darboties praksē, tās saliedē sabiedrību, tās ir vajadzīgas. Gluži vienkārši tas nav, jo iedzīvotāji daudzās vietās ir pasīvi, negrib iesaistīties, kā arī ļoti bieži neizprot, ko tādas iedzīvotāju padomes dara.
Svarīga ir saruna cilvēkam ar cilvēku, iedzīvotājiem ar pagasta vai novada vadību un otrādi. Tika minēti pozitīvi piemēri, kad iedzīvotāji, būdami kā savas apdzīvotās vietas vēstneši, nākuši pie pašvaldības vadības ar ierosinājumiem veidot iedzīvotāju padomes. Rēzeknes novadā, piemēram, pati vadība vairākas reizes brauca uz visiem pagastiem, uzrunājot to iedzīvotājus un pārliecinot, ka iedzīvotāju padomes ir nepieciešamas. Lūk, rezultāts-Rēzeknes novada pagastos iedzīvotāju padomes aktīvi darbojas un rāda pozitīvu piemēru visai Latvijai.
Jebkurā apdzīvotā vietā, pat visattālākjā, atradīsies kāds aktuāls jautājums, kāda sava vietējā problēma. Iedzīvotājiem nevajadzētu kautrēties un klusēt, bet gan nākt kopā, aprunāties, doties uz pagastu, meklēt risinājumu.
Ilga Rudoviča
Sakopšanas darbi Felicianovas muižā
Katram namam ir savs stāsts, arī Felicianovas muižai. Tā atrodas Ludzas novada Ciblas pagastā, muižu revīziju dokumentos pirmo reizi minēta 1885. gadā. Muižas ēka būvēta 20. gadsimta sākumā, no sarkaniem ķieģeļiem, ar mezonīniem garenfasādē. Felicianova savā laikā bijusi ievērojams saimnieciskās dzīves centrs-te darbojās ūdensdzirnavas, ķieģeļu ceplis, ādas apstrādes darbnīca un citi uzņēmumi. Īpašnieki bijuši Plenu ģimene līdz pat 1944. gadam, kad pēdējais no īpašniekiem, Mihails Plens, devies uz Vāciju.
Laiki mainījās, nāca citi saimnieki. Daudzus gadus muižas telpās atradās PMK 18 kantoris, zālē tika rīkoti kultūras pasākumi. Pēdējos trīsdesmit gadus Felicianovas muižas ēka pamazām gāja postā, izdauzīti logi, bojāts jumts, iekštelpas piegružotas. Skats paisam bēdīgs. Vajag milzīgi daudz naudas, lielu remontu, cik reizes likta izsolē, bet nevienam nevajag - tas tika dzirdēts neskaitāmas reizes.
Tomēr šī gada pavasarī muižas ēkā sākās rosība. Biedrība ,,MULTA VETO,, ieplānojusi sakopt muižas telpas, atbrīvot tās no gružiem un padomju laiku apdares materiāliem. Pēc sakopšanas darbiem paredzēts pieteikt Felicianovas muižu reģistrēšanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tāpat svarīgi sakopt un uzturēt kārtībā muižai piegulošo teritoriju 1,62 ha platībā, izstrādāt tās apzaļumošanas plānu. Biedrība ,,MULTA VETO,, iesaistījusi divus jauniešus, kuri NVA pasākuma ,,Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība,, ietvaros strādā muižas sakopšanas darbos. Uz projekta īstenošanas laiku noslēgts līgums ar Ludzas novada pašvaldību par Felicianovas muižas un tās teritorijas apsaimniekošanu. Ciblas pagasta pārvalde nodrošina projekta dalībniekus ar darba rīkiem, darba apģērbu un individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem. Redzami pirmie darba rezultāti, no gružiem atbrīvotās telpas izskatās daudz labāk. Cerīgs sākums!
Vietējie Felicianovas ciema un Ciblas pagasta iedzīvotāji aicināti izteikt domas un ierosinājumus gan par turpmāko muižas izmantošanu, gan teritorijas apsaimniekošanas iespējām. Jebkurš liels darbs sākas ar mazumiņu.
Apvidvārdu talkas noslēguma pasākums
Pagājušajā nedēļā plaši tika atzīmēta pazīstamā un starptautiski atzītā valodnieka Jāņa Endzelīna 150 gadu jubileja. Viens no pasākumiem bija Apvidvārdu talkas noslēgums LU Lielajā aulā, 22.februārī.
Tieši gadu atpakaļ LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO izsludināja Apvidvārdu talku. Nolēmu piedalīties, jo kaut kur glabājās burtnīca ar Mežvidu pagasta Padoles apkārtnē dzirdētiem un pieraksītiem apvidvārdiem. Īstais laiks pienācis tos reģistrēt un parādīt citiem.
Apvidvārdi daži ir ļoti seni, pārmantoti no paaudzes uz paaudzi. Piedalīšanās šādā pasākumā man bija kā iespēja pateikties un apliecināt cieņu saviem vecākiem, babiņai. Viņu valoda joprojām dzīva. Ir tādi apvidvārdi, kurus lieto visā pagastā, ir arī tādi, kuri skan tikai vienā ģimenē un svešiem nav pat saprotami. Protams, tādi vārdi ir arī mūsu ģimenē, piemēram, cibuks, šantrapa, kaltaža, vylkade. Daži no vārdiem ir jau izzuduši un sarunvalodā vairs netiek lietoti. Tādus pierakstīt ir īpaši svarīgi. Piemēram, bierkovs, puds-senās svara mērvienības. Dažreiz ir interesanti ieklausīties gados vecāku cilvēku sarunā, var gadīties pat tā, ka daļu no teiktā nevar saprast. Nākas pajautāt un palūgt skaidrojumu. Viena 90 gadus veca tante stāsta savai jaunības dienu draudzenei par savu puķu dārziņu-Maņ korkleņi raznūs krosu, cyti cīži čosny. Tai pat i sergys, i pivones, i borineitis. A sorkonos paričkys kai hvoroba- aug iz vysom molom i sauli atjem. Tā ir tik skanīga valoda! Tā nu gada garumā reģistrēju vārdus, pirmkārt, tos pierakstītos, tad jautāju kaimiņiem, mēģināju pati atcerēties, kā runāja tēvs, mātei, kādi īpaši izteicieni bija vecmāmiņai. Lai gan saka, ka lamāties neesot glīti, bet arī lamu vārdi ir apvidvārdu sarakstā. Tēvs lietoja savus īpašos vārdus-suņa golva un toroga pakauss. Apvidvārdi ir arī koku, augu, dzīvnieku, ēdienu, apģērbu nosaukumi. Sanāca, ka ar 505 reģistrētajiem vārdiem biju viena no aktīvākjām Apvidvārdu talkas dalībniecēm, izpelnījos godu piedalīties noslēguma pasākumā. Pēdējais mans reģistrētais apvidvārds ir vējputnis, tieši atbilstošs laika apstākļiem pēdējās dienās. Pavisam gada laikā Apvidvārdu talkā savākti un reģistrēti vairāk kā 15000 apvidvārdi, visvairāk no Engures un Feimaņu pagastiem. No Latgales vēl tika atzīmēti Nautrēnu, Dricānu, arī mans Mežvidu pagasts. Pasākumā pirmo reizi dzirdēju daudz neparastu vārdu no citiem Latvijas novadiem, piemēram-bimberbaks (tas ir sirsenis), pencele(peļķe), kļēpa(slapjš sniegs). Ļoti patīkami bija klātienē iepazīties un aprunāties ar slaveno valodnieci, mūsu novadnieci, Annu Stafecku.
Kā saka, nekas jau nebeidzas, arī Apvidvārdu talka turpinās. Aicinu visus, kuriem ir interese reģistrēties un piedalīties! Ir vērts to darīt.
https://apvidvardi.lu.lv/apvidvardi?skirot=id&seciba=desc&lapa=1&vieta=127
Ilga Rudoviča
Ciblas vidusskolā skolēni turpina apgūt latgaliešu rakstu valodu
Pilotprojekts „Latgaliešu rakstu valodas apguve skolā” 2022./23.m.g. pēc līguma Nr. 2022-1-ZIE010 no 2022. gada 2. septembra starp Valsts kultūrkapitāla fondu un Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociāciju, piesaistot finansējumu no AS "Latvijas valsts meži".
Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) „Latvijas valsts mežu” finansētajā mērķprogrammā jau otro reizi tika piešķirts finansējums latgaliešu rakstu valodas apguvei, tādējādi ļaujot vairāk nekā 25 skolās Latgalē nodrošināt kursa Latgaliešu rakstu valoda apguvi. Tas ir sākums latgaliešu rakstu valodas plašākai apguvei izglītības iestādēs atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju likuma 4. panta 8. punktā noteikto: “Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, tai skaitā izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, tai skaitā ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos.”
Šajā mācību gadā Ciblas vidusskolā skolēnu interese par latgalisko mantojumu, vērtībām, un latgaliešu rakstu valodas apguvi ir manāmi pieaugusi. Ja iepriekšējā mācību gadā darbojās 12 skolēni (4.-6.klasei), tad šogad vēlmi darboties latgaliešu rakstu valodas pulciņā ir izteikuši arī jaunāko klašu skolēni. Šobrīd Ciblas vidusskolā darbojas 22 skolēni divās vecuma grupās: 2.-4. un 5.-7.klašu grupās. Katrai grupai nedēļā ir viena mācību stunda. Nodarbību ietvaros skolēni apgūst prasmi komunicēt un sazināties latgaliešu valodā, iepazīst dažādas latgaliskās tradīcijas, vērtības un mantojumu (kulinārais mantojums, vēsturiskais mantojums, senču tradīcijas, literārais mantojums u.c.). Paralēli tiek apgūti arī latgaliešu rakstu valodas pamati.
Ieskats spilgtākajās latgaliešu rakstu valodas pulciņa ārpusstundu aktivitātēs 2022./2023. mācību gada 1.semestrī:
- ♦ 2022.g. 9.novembrī, Tēvzemes nedēļas ietvaros, latgaliešu pulciņa dalībnieki tikās ar rakstnieku un scenāristu Aldi Bukšu, lai diskutētu par latgaliskumu, latgaliešu valodas vērtību un nozīmi saziņā, literatūrā un identitātes saglabāšanā, par Latgales lomu valsts tapšanā, ka arī par romāna “Bruoli” tapšanas idejām un gaitu, par to, kā radās doma rakstīt grāmatu latgaliešu valodā, un kā tapa grāmata latgaliešu valodā.
- ♦ 2022.g. 7.decembrī 5.-7.klašu skolēni devās uz Daugavpils teātra izrādi “Spreideits”, kas ir pirmā teātra izrāde bērniem latgaliešu valodā. Bērnu atsauksmes bija ļoti pozitīvas. Izrāde bija aizraujoša un daudziem patika, ka izrāde ir tieši latgaliešu valodā, jo Daugavpils teātrī valoda skanēja nedaudz savādāk, kā mēs runājam ikdienā, un tas dažiem raisīja vēl lielāku interesi ieklausīties latgaliešu valodas skaniskajā daudzveidībā.
- ♦ 2022.g. 21.decembrī, Ciblas ciema bibliotēkas lasītājiem tika organizēts gada noslēguma pasākums “Pyrmssvātku nūskaņuos”, kurā omulīgu pirmssvētku noskaņu uzbūra, Ciblas vidusskolas latgaliešu rakstu valodas pulciņa dalībnieki un koklētājas. Skolēni lasīja pasakas, stāstus un dzeju par ziemu, Ziemassvētkiem, un dziedāja ziemas saulgriežu dziesmas latgaliešu valodā.
(L.Liepdruviete)
Brigu iedzīvotāji panāk uzlabojumus.
Talka Ciblas vidusskolā
Atbilstoši Ciblas vidusskolas Skolas padomes lēmumam, Ciblas vidusskolas teritorijas uzkopšanas talka notika sestdien 2022.gada 29.oktobrī. Jau laicīgi https://videscentrs.lvgmc.lv brīdināja, ka darbi jāpaveic laika posmā no 9-12, ja negrib tikt lietū. Talcinieki to ņēma vērā un apbruņojušies ar darba rīkiem ieradās noteiktajā laikā. Talcinieku vidū bija skolēni, vecāki, skolas darbinieki, pedagogi, kā arī absolventi, kopā ap 50 dalībniekiem. Un talka varēja sākties. Aizvadītā siltā vasara deva bagātīgu lapu ražu, savukārt, pēdējo dienu nokrišņi lapas piesūcīnāja pilnas ar ūdeni, tāpēc talkas dalībniekiem vajadzēja pamatīgi uzrotīt piedurknes, lai tiktu galā ar biezo lapu klāju. Pēc trīs stundu draudzīgas, ražīgas cīņas, skolas teritorija tika atbrīvota un atlika tikai sagaidīt enerģijas atjaunošanai paredzētās picas. Laika īsināšanai, malkojot tēju, kafiju bija iespēja aprunāties, draudzīgi pasmieties un vērot ugunsliesmu spēli. Picēriju “Astotais rajons” un “Villaggio-picērija” plašajā piedāvājumā katrs talkas dalībnieks atrada savām garšu kārpiņām atbilstošas uzkodas. Noguruši, bet gandarīti par paveikto, talcinieki devās savās gaitās, savukārt, laikapstākļu pareģu solītais lietus pieņēmās spēkā.
Dzejas dienas Mežvidu pagasta bibliotēkā
Ilga Rudoviča
Nāk rudens, ar ābolu smaržu, pirmajām salnām un Dzejas dienām. Nedaudz ielūkosimies Dzejas dienu vēsturē. 1965. gadā atzīmēja Tautas dzejnieka Jāņa Raiņa simtgadi, Rīgā, Esplanādē atklāja pieminekli. Jau nākošajā gadā te pulcējas tauta, lai klausītos dzejas lasījumus un tiktos ar dzejas autoriem. Dzejnieki brauca pa visu Latviju - uz skolām, kultūras namiem, muzejiem. Dzejas dienas kļuva par skaistu tradīciju.
Gadiem ejot, vecākās paaudzes dzejnieki aizgājuši mūžībā, viņu vietā nākuši jauni, bet dzeja joprojām tiek rakstīta un lasītāju pieprasīta. Daži no dzejniekiem saistīti ar Mežvidu pagastu - te dzimuši, auguši, mācījušies. Tie ir mūsu novadnieki! Arī vietējā Mežvidu pagasta bibliotēkā Dzejas dienas tiek rīkotas katru rudeni. Šogad dzejas draugi tikās ar dzejnieci, mūsu novadnieci Valentīnu Mortukāni, kura bērnību pavadījusi Mežvidu pagasta Stiebriniekos, bet pašreiz dzīvo un strādā Rēzeknē.
Pavisam nesen iznācis nu jau otrais Valentīnas Mortukānes dzejoļu krājums ,,Šis ir mans laiks,,. Pirmais iznāca pirms trīs gadiem, un daudziem no mums, kuri pazīst Valentīnu, tas bija patīkams pārsteigums. Viņa pati kautrējas saukt sevi par dzejnieci, saka, ka vienkārši apraksta dažus no savas dzīves mirkļiem. Raksta par dabu, par gadalaikiem, par ticību labajam, kavējas atmiņās un protams, raksta arī par mīlestību.
Daži no no Valentīnas dzejoļiem jau pārtapuši dziesmās, piemēram ,,Paldies, ka tu esi...,,. Pasākumu Mežvidu bibliotēkā bez vietējiem dzejas mīļotājiem apmeklēja arī dzejnieces draugi un paziņas no Rēzeknes, arī dziedošās māsas Sandra un Elza. Dzejnieces novēlējums saviem lasītājiem - ļauties būt laimīgiem šeit un tagad, izdzīvot katru mirkli ar prieku!
Saeima paziņojumā atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti
Saeima ceturtdien, 11.augustā, pieņēma paziņojumu par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai, kurā Krievijas īstenotā vardarbība pret civiliedzīvotājiem atzīta par terorismu un Krievija – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima paziņojumā aicina Eiropas Savienības valstis nekavējoties apturēt tūrisma un ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
“Krievija jau ilgus gadus ir dažādos veidos – tieši un netieši – sniegusi atbalstu un finansējusi teroristiskus režīmus un organizācijas – kā lielākā ieroču piegādātāja Asada režīmam Sīrijā un kā īstenotāja, piemēram, Skripaļu ģimenes indēšanas vai MH-17 lidmašīnas notriekšanas gadījumos. Ukrainā Krievija ir izvēlējusies līdzīgu – nežēlīgu, amorālu un prettiesisku taktiku, pielietojot neprecīzus un starptautiski aizliegtus ieročus un munīciju, vēršoties ar nesamērīgu brutalitāti pret civiliedzīvotājiem un sabiedriskām vietām. Sava pretlikumīgā, agresīvā kara mērķu sasniegšanai Krievija šādi tiecas iebiedēt un demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju - lai okupētu Ukrainu, tas ir, Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai,” norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Saeima paziņojumā atzīmē, ka kopš Krievijas neprovocētā militārā uzbrukuma Ukrainai 2022.gada 24.februārī divpadsmit miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā pieciem miljoniem nācies pamest savu valsti. Šajā laikā virknē cilvēktiesību aizsardzības grupu un starptautisko novērošanas misiju ziņojumos vēstīts par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp spīdzināšanu, izvarošanu, slepkavībām un civiliedzīvotāju masveida aizturēšanām tā dēvētajos filtrācijas centros, kā arī masveida deportācijām, pausts paziņojumā.
Mazāk nekā 24 stundas pēc Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību parakstītās vienošanās par Ukrainā bloķētās labības eksporta atsākšanu pāri Melnajai jūrai Krievijas spēku veiktais raķešu uzbrukums Odesas ostai 23.jūlijā demonstrēja tās nicinājumu pret savām saistībām, starptautisko kārtību un tās institūcijām, kā arī apzināti turpināja padziļināt globālo pārtikas krīzi, kas izraisīs badu un ciešanas visā pasaulē, norāda parlamentārieši.
Saeima paziņojumā uzsver, ka Krievija izmanto ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Saeima atzīst Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti, un aicina citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.
Parlamentārieši kategoriski nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties apturēt tūrisma un ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Saeima paziņojumā piemin visus Krievijas agresijas upurus Ukrainā un pauž solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu.
Saeimas Preses dienests
Tiesībsargs noraida "Amnesty International" pārmetumus robežsardzei
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" paziņojusi, ka Latvija pret cilvēkiem pie Baltkrievijas robežas vērsusies ar sliktu izturēšanos un pat spīdzināšanu. Ziņojumā, cita starpā, norādīts, ka robežsargi pret robežas pārkāpējiem lietojuši elektrošoku.
LSM.LV portālā* publicēta tiesībsarga Jura Jansona intervija Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma", kurā tiesībsargs norāda - "Tas, kas ir viņu ziņojumā, patiesībā ir melīgi", piebilstot, ka "Latvija savu nostāju ir pamatojusi jau iepriekš, tāpēc "Amnesty International" paziņojums ir "diezgan sagrozīts".
Tiesībsargs arī pauda neizpratni par to, no kurienes "Amnesty International" smēlusies informāciju par notiekošo uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju un attieksmi pret migrantiem. "Ir bijušas arī situācijas, kad robežsargi tiek apvainoti, ka viņi izmanto kādus elektrošokus un tā tālāk, bet viņiem nemaz tādu nav," piebilda Jansons.
Atgādināsim, ka Valdība ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados un Daugavpils pilsētā pagarināja līdz šī gada 10.novembrim. Tas ļauj Latvijas robežsargiem efektīvi atvairīt nelegālo robežšķērsotāju mēģinājumus iekļūt valstī no Baltkrievijas puses. Nelegālie robežšķērsotāji Baltkrievijā ieceļo no trešajām valstīm likumīgā veidā, ar Baltkrievijas Republikas izdotajiem ieceļošanas dokumentiem. Līdz ar to, minētajām personām tiesības pieprasīt patvērumu būtu jārealizē Baltkrievijas Republikā. Bet, ja šīs personas vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, tas jādara robežas šķērsošanas kontrolpunktos, nevis nelegāli šķērsojot robežu. Tiek uzskatīs, ka nelegālo robežas šķērsotāju ieceļošana Baltkrievijā un turpmāka to organizēta nogādāšana uz Latvijas republikas robežu ir Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas realizētā hibrīdkara elementi.
* www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesibsargs-amnesty-international-zinojums-par-latvijas-slikto-izturesanos-pret-migrantiem--meligs.a468734/