Ludzas novada iedzīvotāji naktī uz 1.septembri saņem dzelteno šūnapraides brīdinājumu

Ludzas novada iedzīvotāji plkst.1:53 saņēma šūnapraides dzelteno* brīdinājumu par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā. Plkst. 3:11 iespējamais apdraudējums beidzās.

Lasīt tālāk »

Diānu Zirniņu ieceļ Ludzas novada Kultūras centra vadītājas amatā

Ludzas novada pašvaldība organizēja atklātu konkursu uz Ludzas novada Kultūras centra vadītāja amatu pēc tam, kad atlūgumu iesniedza iepriekšējā iestādes vadītāja Renāte Mikaskina. (Aizdomīgi līgumi Ludzas novada Kultūras centrā).

Lasīt tālāk »

Zemkopības ministrija informē par rīcību vētras gāzto un lauzto koku izvākšanai mežā un ārpus meža.

22.–23. augusta vētrā daudzviet gan meža zemēs, gan ārpus tām (lauku sētās, iedzīvotāju piemājas dārzos pilsētās un ciematos) ļoti spēcīgajā vējā ir izgāzti un nolauzti koki. Tālāk tekstā sniegts skaidrojums, kā īpašniekiem rīkoties, lai vētras gāztos un lauztos kokus bez kavēšanās novāktu.

Lasīt tālāk »

Atrod prettanku mīnu

Ludzas novada Ciblas pagasta Ciblā tika atrasts priekšmets, kas atgādina padomju laika prettanku mīnas korpusu. Tas atradās tuvu tiltam pār Ludzas (Ilža) upi. Par atradumu tika ziņots policijai, kura 15. augustā uz tilta izveidoja dežūrposteni. Savākt objektu ieradās militārpersonas.

Lasīt tālāk »

Edgars Mekšs komentē 1.grupas invalīda atstāšanu bez mājokļa.

Plašu rezonansi sociālajos tīklos izraisīja Ludzas novada pašvaldības domes deputāta Alekseja Ivanova video ieraksts sociālajā tīklā Facebook par to kā 1.grupas invalīds Ludzā palika bez jumta virs galvas.

Lasīt tālāk »

Algu apmērs novadu vadībai Latgales pašvaldībās.

Ludzas novada pašvaldības domes deputāti 2026.gada 28.janvāra sēdē lēma ar 01.02.2026. palielināt algas novada vadībai. Domes priekšsēdētājam Edgaram Mekšam tika noteikta mēnešalga 4500 EUR apmērā (pieaugums 800 EUR), domes priekšsēdētāja vietniekam Modrim Karpovam tika noteikta mēnešalga 4000 EUR (+600) apmērā, izpilddirektoram Sergejam Jakovļevam tika noteikta mēnešalga 4000 EUR (+600) apmērā.

www.ludzsasforums.lv apkopoja datus par citu Latgales novadu vadības atalgojumu un piedāvā ar tiem iepazīties lasītājiem.

Domes priekšsēdētāju algas:
Preiļu novads - 3250 EUR,
Balvu novads - 3304 EUR (uz 26.01.2026.),
Līvānu novads - 3340 EUR,
Augšdaugavas novads - 4503 EUR,
Krāslavas novads - 4503 EUR,
Rēzeknes novads - 4972.74 EUR.

Domes priekšsēdētāja vietnieku algas:
Rēzeknes novads - 2352.20 EUR (2 vietnieki ar 0.5 slodzi),
Līvānu novads - 2420 EUR, 
Krāslavas novads - 2474 EUR (divi vietnieki, pirmajam vietniekam, pildot noteiktus pienākumus, algai tiek piemērots papildus koeficients par nostrādātajām stundām),
Balvu novads - 2508 EUR (2 vietnieki),
Preiļu novads - 3150 EUR (2 vietnieki), 
Augšdaugavas novads - 3959 EUR (3 vietnieki).

Izpilddirektoru algas:
Balvu novads - 2724 EUR (1 vietnieks),
Preiļu novads - 3050 EUR (1 vietnieks),
Līvānu novads - 3078 EUR (1 vietnieks),
Rēzeknes novads - 3319 EUR (1 vietnieks),
Krāslavas novads - 3450 EUR (2 vietnieki),
Augšdaugavas novads - 3753 EUR (1 vietnieks).

www.ludzasforums.lv

Ciblas ciematā kārtējais pārrāvums ūdensvadā

Ludzas novada pašvaldība savā oficiālajā vietnē www.ludzasnovads.lv paziņoja, ka Ciblas ciematā tiks pārtraukta ūdens padeve sakarā ar kārtējiem ūdensvada remontdarbiem. Šodien 17.01.2025. ierados apskatīt notikuma vietu. Ciblas ciemata centrā daudzdzīvokļu mājas pagalms pārvērties par slidotavu. Acīmredzami ūdensvada plīsums noticis jau ilgāku laiku atpakaļ. Mājas iedzīvotāji sev pieejamā veidā centušies novadīt ūdeni tālāk no malkas šķūnīšiem, jo ledus jau sāka apgrūtināt piekļuvi kurināšanai nepieciešamai malkai. Ciemata iedzīvotāji apliecināja, ka šajā vietā ūdensvada plīsums nesen ir bijis un pašvaldība to jau ir remontējusi. Izskatās, ka neveiksmīgi.

Pēc www.ludzasforums.lv redakcijas pieprasījuma, Ludzas novada pašvaldība sniedza šādu informāciju par Ciblas ciemata ūdensvada stāvokli. Tas sākts būvēt 1972.gadā, papildināts 1984.gadā un sastāv no tērauda, čuguna un PVC caurulēm. Ūdensvada lietderīgās lietošanas laiks ir 20 gadi. Tātad Ciblas ciemata ūdensvada lietderīgās lietošanas laiks daļēji jau ir iztecējis 2004.gadā, bet iepriekš uzbūvētais pat vairāk kā 30 gadi atpakaļ. Pašreiz pagastu apvienības pārvaldes saimniecības daļas darbinieki spiesti cīnīties ar sekām, bet iedzīvotāji samierināties ar nepārtrauktiem remontdarbiem, jo novada vadība kategoriski atsakās veikt ūdensvada renovācijas darbus.

Ludzas novada pašvaldība netiek pie finansējuma Ludzas pilsdrupu skatu tornim

Ludzas novada pašvaldība pieteicās Eiropas savienības finansējuma piesaistei pasākumā "Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība", lai finansētu Ludzas pilsdrupu skatu torņa un pieguļošās infrastruktūras izbūvi. Šim nolūkam tika izstrādāta  arī stratēģija "Ludzas pilsdrupas. Darbības stratēģija tūrisma kontekstā 2025.-2035.gadam". Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājas lapā publicēts apstiprināto projektu iesniegumu saraksts, starp tiem nav atrodams Ludzas novada pašvaldības vārds. Ludzas novada pašvaldības sagatavotais projekta iesniegums "Ludza viduslaiku pērle - skats pāri gadsimtiem" nesaņēma pietiekami augstu novērtējumu, lai ierindotos to projektu skaitā, kas tiek pie finansējuma. CFLA mājas lapā norādīts, ka Latgales plānošanas reģionam bija piešķirts finansējums 1 848 750 EUR un atbalstīti tika Varakļānu novada pašvaldības projekta iesniegums " Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība Varakļānu muižas pilī" un Daugavpils valstpilsētas projekta iesniegums " Vienības nams: Latgales kultūras mantojums un kopienas spēks".

Deputāte Jevgenija Kušča apmeklē tikai pusi no komisijas sēdēm.

Ludzas novada pašvaldības domes deputāte Jevgenija Kušča (Kopā Latvijai), kas ir arī Rēzeknes valspilsētas izpilddirektore, ieņem Ludzas novada pašvaldības Valsts budžeta mērķdotācijas sadales komisijas priekšsēdētājas amatu. 2025.gada laikā minētā komisija tika sasaukta četras reizes. Jevgenija Kušča, esot komisijas priekšsēdētāja, apmeklēja tikai divas komisijas sēdes. 

Komisijas sēdes tika sasauktas:
-  2025.gada 27. augustā no plkst.15.30 līdz 16.00;
- 2025.gada 24. septembrī no plkst.16.15 līdz 17.00;
- 2025.gada 30. septembrī no 15.30 līdz 16.30, komisijas priekšsēdētāja J.Kušča nepiedalījās, sēdi vadīja G.Stolere;
- 2025.gada 21. novembrī no plkst.16.00 līdz 17.00, komisijas priekšsēdētāja J.Kušča nepiedalījās, sēdi vadīja G.Stolere.

Minētā komisija tika izveidota ar izpilddirektora Sergeja Jakovļeva rīkojumu Nr.3.1.1.3/2025/27 2025.gada 11.augustā.

Ludzas novada iedzīvotājiem ir tiesības pieteikt savu privāto ceļu tīrīšanai ziemā.

Iedzīvotājiem, kuru deklarētā un faktiskā dzīvesvieta atrodas Ludzas novadā, ir tiesības pašvaldībā pieteikt tīrīšanai no sniega savu privāto ceļu, ja persona ir:

• vientuļš pensionārs;
• no mājsaimniecības, kurā ir personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, vai bērns ar invaliditāti;
• no mājsaimniecības, kurai ir noteikts trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss;
• no mājsaimniecības, kurā dzīvo bērni, kas mācās Ludzas novada pašvaldības izglītības iestādēs,
• no mājsaimniecības, kurā dzīvo tikai pensijas vecuma personas.

Lai pieteiktos ceļa tīrīšanai, jāiesniedz iesniegums attiecīgajā teritoriālās vienības pagasta pārvaldē.

Pārvalžu kontakti

Atjaunotais Zvirgzdenes ceļš pārvēršas ...

Zvirgzdenes ceļa asfalta seguma atjaunošanas darbi pabeigti pavisam nesen. Taču 10.jūlijā iebraucot Ludzā paveras aina, kas varētu liecināt, ka Tālavijas ielas un Zvirgzdenes ceļa remonta darbi atjaunoti. Krustojums un daļa Zvirgzdenes ceļa noklāti ar pamatīgu dubļu kārtu. Pārbraucot krustojumu top skaidrs, ka pie vainas nav ceļu remontsrādnieki, bet gan zemes darbu veicēji, kas no Tālavijas ielai pieguļoša zemesgabala ar kravas auto izved no ezera krasta izsmeltas dūņas un grunti. Nākošās dienas rītā nekas nav mainījies un dubļu kārta vēl arvien atradās uz ceļa. Ludzasforums redakcija vērsās Ludzas novada pašvaldībā, lai skaidrotu lietas apstākļus, jo Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts piegružot ceļu, bet ja tas noticis, braucamā daļa nekavējoties jānotīra. Ludzas novada pašvaldības policija sniedza sekojošu skaidrojumu: "Saskaņā ar CSN 5.2. punktu, "Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu". Tas ietver arī situācijas, kad grunts vai citi materiāli nokļūst uz ceļa no blakus esošiem objektiem vai darbu rezultātā. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u. tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai.(CNS 6. punkts)"

Vienlaicīgi policija norādīja, ka: "Ludzas novada pašvaldība bija informēta par plānotajiem grunts izvešanas darbiem Tālavijas ielas beigās. Darbu veicējs bija apņēmies nodrošināt ceļa attīrīšanu pēc darbu pabeigšanas. Šorīt, 11. jūlijā, darbu veicējs, pildot savas saistības, jau no paša rīta nodrošināja nepieciešamo tehniku ceļa uzkopšanai. Uzkopšanas darbi lielākoties tika pabeigti ap pulksten 11:00, un ceļa braucamā daļa Talavijas ielā šobrīd ir attīrīta no dubļiem un grunts. Darbi turpinās. Pēc nepieciešamības tiks iesaistīta papildus tehnika ielas laistīšanai."

11.jūlija vakarā, izbraucot no Ludzas, pašvaldības sniegtā informācija apstiprinājās - Tālavijas iela atbrīvota no dubļiem. Taču Zvirgzdenes ceļš vairs gan neizskatās pēc tikko remontēta un ceļa malu vairs nerotā šķembu klājums.

Andris Toporkovs

Ludzas novadu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pārstāvēs 458 dalībnieki

No 5. līdz 13. jūlijam Rīgā norisināsies viens no gaidītākajiem notikumiem – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Šogad svētkos piedalīsies vairāk nekā 38 000 dalībnieku no visas Latvijas, tostarp arī 458 radoši un aizrautīgi jaunieši no Ludzas novada.

Šogad svētkos Ludzas novadu pārstāvēs:

• Ciblas kultūras nama folkloras kopa “Ilžeņa” (vadītāja Antra Toporkova).

• Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas akordeonistu ansamblis (vadītāja Solvita Laganovska) un pūtēju orķestris “Kārsava” (vadītājs Aldis Kise).

• Kārsavas vidusskolas tautas deju kolektīvi “Spryguļi” – 1.–4., 5.–9. un 10.–12. klašu grupas (vadītājas Agnese Medne un Valentīna Kirsanova) un meiteņu koris “Akustika” (5.–9. klašu grupa, vadītāja Ligita Žukovska).

• Ludzas Mūzikas pamatskolas kolektīvi: folkloras kopa “Žibuļeits” (vadītāja Dace Tihovska), meiteņu koris “Dūma” (vadītāja Evita Podoļeca), pūtēju orķestris (vadītājs Romāns Seņkovs), tautas deju kolektīvs “Atvasītes” (vadītāja Sarmīte Stapule).

• Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra kolektīvi: popgrupa “Cielaviņa” (vadītāja Lolita Greitāne), pulciņi “Tērpi un aksesuāri” (vadītāja Ruta Zviedre), “Citādi rokdarbi” (vadītāja Ilze Loce), skatuves mākslas studija “Pepilota” (vadītāja Svetlana Rimša), tautas deju kolektīvi “Žeperi” (vadītāja Sarmīte Stapule).

• Ludzas pilsētas vidusskolas tautas deju kolektīvs “Žiks” (vadītāja Inga Rimša).

• Mērdzenes pamatskolas folkloras kopa “Ūgys” (vadītāja Ināra Dovgiallo).

• Zilupes Kultūras nama deju kolektīvi “Tracītis” (1.–4. klase) un “Tracis” (jaunieši, vadītāja Snežana Veikšāne).

• Zilupes Mūzikas un mākslas skolas akordeonistu ansamblis (vadītāja Jekaterina Matjušenoka).

---

Deju lielkoncertā “Es atvēru Laimas dārzu” Ludzas novadu pārstāvēs:

• Tautas deju kolektīvs “Žiks” (vadītāja Anda Sprūža).

• Salnavas jauniešu kolektīvs “Vaļasprieki” (vadītāja Valentīna Kirsanova).

• Individuāli brīvprātīgie no Ludzas novada.

Šajā uzvedumā paredzēts īpašs scenogrāfisks risinājums – vizualizācijas un simboli, kas veidoti no dejotāju kustību partitūrām, tiks papildināti ar bērnu veidotajiem rakstiem.

---

No 6. līdz 13. jūlijam svētku norisi būs iespējams vērot tiešraidēs un īpašos raidījumos Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio, LSM un REplay.lv

Sagatavots pēc www.ludzasnovads.lv publikācijas

Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze LEADER projekta ietvaros iegādājas raideri baznīcas teritorijas kopšanai un uzturēšanai

Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze (turpmāk – draudze) ir nozīmīgs vietējās kopienas centrs, kas pulcē iedzīvotājus ne tikai reliģiskām ceremonijām, bet arī sabiedriskām aktivitātēm, veicinot kopienas saliedētību un piederības sajūtu. Kopš baznīcas pirmsākumiem draudze rūpējas par dievnama uzturēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, aktīvi iesaistot vietējos iedzīvotājus kopīgā darbā.

Telpu un dārza uzkopšanas darbi tiek veikti ar draudzes locekļu pašaizliedzīgu ieguldījumu, un līdz šim galvenais izaicinājums ir bijis plašās teritorijas uzturēšana bez atbilstošas tehnikas.

Lai risinātu šo problēmu un nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu un teritorijas uzturēšanu, draudze ir veiksmīgi īstenojusi projektu “Raidera iegāde Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas teritorijas kopšanai un uzturēšanai” (turpmāk – projekts), saņemot atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai LEADER programmas ietvaros.

Projekta mērķis bija papildināt Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudzes materiāltehnisko bāzi, iegādājoties raideri, lai nodrošinātu sakoptu, pievilcīgu un drošu vidi vietējai sabiedrībai, vienlaikus veicinot teritorijas attīstību, iedzīvotāju labbūtību un stiprinot kopienas iesaisti un līdzdalību.

Projekta ietvaros ir iegādāts jaudīgs raideris ar piederumiem (rotējošā birste, rampa), kas būtiski uzlabos baznīcas teritorijas apsaimniekošanu – tas ļaus efektīvi kopt zālienus, uzturēt sakārtotu vidi un saglabāt šo nozīmīgo sakrālo vietu estētiski pievilcīgu visiem tās apmeklētājiem.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 9985,00 EUR, t.sk:

• publiskais finansējums: 8986,50 EUR;
• Ludzas novada pašvaldības līdzfinansējums: 998,50 EUR.

Projekts īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam apakšpasākumā "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana" (LA19) aktivitātē "Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas".

Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams EK tīmekļa vietnē https://agriculture.ec.europa.eu/common-agricultural-policy/rural-development_lv

Pārpublicēts no www.ludzasnovads.lv

Raipoles sociālajā mājā senioriem izveidots mājīgs atpūtas stūrītis – dāvana no Lūgšanu brokastu ziedojumiem

Raipoles sociālās mājas iemītniekiem ir tapusi jauna, īpaša vieta – atpūtas stūrītis, kurā seniori var izbaudīt mierpilnus brīžus, sarunas un kopā būšanu. Šis atpūtas stūrītis tapis, pateicoties Ludzas novada Lūgšanu brokastu 2025. gada ziedojumiem, kas Ludzas novadā pirmo reizi rīkotas šī gada 16. maijā. Jaunizveidotajā atpūtas vietā uzstādīta koka lapene ar masīvkoka galdu un četriem krēsliem.

Pateicoties Lūgšanu brokastu apmeklētāju atsaucībai un ziedotāju sirds siltumam, pasākuma laikā maijā izdevās savākt 4500 eiro. Šie līdzekļi kļuva par pamatu ne tikai pasākuma “Lūgšanu brokastis” norisei, bet arī paliekošam ieguldījumam – atpūtas vietas izveidei Raipoles sociālās mājas senioriem, kā arī neliela atlikusī summa tiks izmantota sociālās mājas iemītnieku vajadzību nodrošināšanai.

Lūgšanu brokastis Ludzas novadā tika rīkotas pirmo reizi. Šī starptautiskā iniciatīva, kas aizsākusies 20. gadsimta 50. gados un Latvijā notiek kopš 2005. gada, apvieno dažādu reliģisko konfesiju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un pašvaldības pārstāvjus. Brokastu laikā cilvēki dalās sarunās, kopīgā lūgšanā un stiprina sabiedrības vienotību.

Ludzas novada pašvaldība izsaka pateicību visiem, kas šo ieceri atbalstīja – gan ar ziedojumiem, gan ar savu klātbūtni. Īpašs paldies biedrībai “KIRA”, pasākuma organizatoriem, Briģu, Nirzas un Lauderu pagastu apvienības pārvaldei, Tradicionālo konfesiju padomei par nesavtīgu darbu un ieguldījumu laba mērķa labā.

Sagatavots pēc www.ludzasnovads.lv publikācijas

Ludzas novada pašvaldības centrālās administrācijas vadības ienākumu dinamika

Valsts ieņēmumu dienesta vietnē ir pieejamas apskatei Ludzas novada pašvaldības centrālās administrācijas nodaļu vadītāju amatpersonu deklarācijas. Tās liecina, ka atlīdzība novada administrācijas vadībai konstanti pieaug.

1. Rekordliels saņemtās atlīdzības pieaugums no pašvaldības budžeta un pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības SIA "Ludzas medicīnas centrs" ir Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietniecei Ilonai Mekšai. Kopā virs 10 300 EUR,

2. lielākais atlīdzības pieaugums ir Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājam Tomam Vorkalim + 6018 EUR,

3. lielākais atlīdzības pieaugums ir Juridiskās nodaļas vadītājai Kristīnei Nikolajevai + 5186 EUR.

Pēc grāmatvedības procesu digitalizācijas, kas it kā atvieglo Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājas Līgas Mežules darbu, viņas saņemtā atlīdzība no pašvaldības budžeta tāpat pieauga un sasniedza jau 30 498 EUR, + 4183 EUR, salīdzinot ar 2023.gada ienākumiem.

Tabulas 4.kolonnā pārpublicēta informācija no ludzasnovads.lv mājas lapas sadaļas, kur atspoguļota informācija par minēto nodaļu vadītāju pamatalgu mēnesī.  Kā redzam tabulas 5.kolonnā, tad gadā saņemtā atlīdzība ierēdņiem ir lielāka, nekā publicētās pamatalgas kopsumma par 12 mēnešiem. Respektīvi, centrālās administrācijas nodaļu vadītāji vai nu saņem prēmijas, pilda vēl kādus papildus darba pienākumus vai arī tie ir citi ienākumi no pašvaldības. Turpmākajās publikācijās centīsimies ieviest skaidrību, publicējot pašvaldības darbinieku viedokli gan par atlīdzības pieaugumu, gan papildus piemaksām.

Informāciju apkopoja Andris Toporkovs

Konstatējot neprecizitātes vai kļūdas, ziņojiet uz e-pastu: [email protected]

Eversmuižas katoļu baznīca veic sagatavošanās darbus interjera apdares atjaunošanai

No 19.gs. vizitācijas dokumentiem zināms, ka Eversmuižas katoļu koka baznīca celta par muižnieka Andreja Karņicka līdzekļiem laikā no 1770. - 1777. gadam. Līdz mūsu dienām baznīcā notikušas pārbūves un remonti, kā arī pakāpeniski papildināta iekārta. Baznīcas esošais apjoms ar diviem torņiem, nedaudz sašaurinātu poligonālu apsīdu un divām simetriskām sakristejām abās tās pusēs saglabājies no baznīcas pārbūves laika 1876.gadā.

Eversmuižas katoļu baznīcas draudze vēlējās atjaunot baznīcas interjeru.  Ņemot vērā, ka ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, būtiskas pārmaiņas nedrīkst veikt, ja nav noskaidrota baznīcas iekštelpu un iekārtu autentiskā apdare. Arī tāpēc, lai izvairītos no nepamatoti izdomātas toņu izvēles vai nevadītos pēc principa – kāda krāsa ir vispieejamākā un lētākā tuvējā būvniecības preču veikalā. Tas tika veikts arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas (saīs. – AMI) ietvaros.  

Izpētē precizēts, ka pašreizējā apjomā baznīcas draudzes lūgšanu zāle pagarināta 1876.gada pārbūvē. Altārtelpa saglabājusies bez izmaiņām. Draudzes zālei ir trīs jomi, kurus atdala 3 koka kolonnu rinda. Mūsdienās redzam, ka draudzes zālē, izņemot baznīcas priekštelpu, prezbitēriju un torņus, sienas 20.gs. 2.pusē sekundāri apšūtas ar mēbeļu kartonu, lai gan 1970. gadu fotoattēlos redzami neapmesti krāsoti guļšķautņi. Kā domā arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veicēji, sākotnējai 18. gs. baznīcai sienas nav bijušas apmestas un, iespējams, tās bijušas pat nekrāsotas, jo lokālās zondāžās altārtelpā zem apmetuma uz guļšķautņiem apdares krāsu slāņi nav konstatēti. Draudzes zāles sienas vēl 1978.gadā nav bijušas apmestas, un krāsojums veikts tieši uz guļšķautņiem. Vēsturiskajos fotoattēlos redzams, ka dekoratīvie krāsojumi marmorējuma tehnikā bijuši tikai altārtelpā uz apmetuma, kamēr draudzes zālē tai pašā augstumā krāsoti vienkārši monohromi cokoli. Draudzes zāles centrālā joma paaugstinātajā daļā, kas ir neapšūta un bija pieejama pētniekiem no ērģeļu luktas, tur kā hronoloģiski 1. apdare uz koka konstrukcijām konstatēta uz zila fona brīvrokas tehnikā gleznota florāla ornamentāla frīze. Šī apdare datējama ar ēkas pārbūves laiku 1875./76.gadā. Interesanti, ka altārdaļā uz esošā apmetuma konstatēti aptuveni 9 apdares slāņi. Vairāki no tiem ir polihromas krāsojuma sistēmas. Hronoloģiski 4.apdares slānis ir ar 20.gs. sākumu datējams dekoratīvs krāsojums ar jūgendstila ornamentiku. Pēc tā var secināt, ka apmetums uz sienām uzlikts 19.gs.2.pusē, un ticami, ka baznīcas pārbūves laikā.

Kā secinājuši AMI speciālisti, Eversmuižas katoļu koka baznīca ir saglabājusi augstu autentiskuma līmeni ne tikai ar divus būvperiodus aptverošu vēsturisku apjomu, bet arī interjera apdares detaļām un plašu dažādus stilus raksturojošu būvelementu un iekārtas priekšmetu klāstu. Speciālisti iesaka to nepārveidoti saglabāt turpmākās baznīcas ekspluatācijas laikā. Kontrolzondāžās konstatētajām interjera apdares liecībām būtu nepieciešams veikt tālāku apsekošanu un restaurācijas priekšizpēti baznīcas vai atsevišķu iekārtas priekšmetu atjaunošanas/restaurācijas gadījumā. Turpmākajos baznīcas remontos ir būtiski saudzēt dekoratīvā krāsojuma slāņus, nenotīrot virsmas līdz pamatnei. Domājot par interjera apdares atjaunošanu, būtu nepieciešams demontēt esošo sienu apšuvumu un noskaidrot vēsturisko apdares slāņu saglabātību. Tas dotu iespēju izstrādāt optimālu interjera apdares koncepciju, ievērtējot visu interjera priekšmetu un elementu atšķirīgo hronoloģiju.  

Kā skaidro arhitekts, arhitektūras restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms, tad, balstoties uz AMI secinājumiem un slēdzienu, lai nepieļautu “neprognozējamu pašdarbību” arhitektūras pieminekļu autentiskos interjeros, draudzēm ieteicams konsultēties ar arhitektu vai mākslas jomu cilvēku ar pieredzi vēsturisku interjeru koloristikas projektu izstrādē, kas, atkarībā no ēkas kultūrvēsturiskā statusa un esošām vai zināmām interjera vērtībām, veiks nepieciešamos apzināšanas, izpētes un konsultatīvās darbības, pēc kurām izstrādās vai nu tikai krāsu pasi vai citas komplektācijas dokumentāciju, kas būs saskaņojama Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē.

Eversmuižas katoļu baznīcas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju veica vēsturisku ēku izpētēs un projektēšanā pieredzējuši speciālisti no SIA “Arhitektoniskā izpētes grupa” - Daiga Lēvalde – izpētes vadītāja, arhitekte, restauratore - vecmeistare AMI specialitātē, Ruta Taurena – restauratore – vecmeistare AMI specialitātē, Ieva Liepa - restauratore - meistare AMI specialitātē, Eva Rotčenkova - Mg.art., mākslas zinātniece, restauratore.

Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācija bija iespējama, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda sniegtajam finansiālajam atbalstam un Eversmuižas katoļu baznīcas priestera Antona Justa un draudzes ieinteresētībai kultūras mantojuma atbilstošā saglabāšanā.

Publikācija sagatavota pēc SIA AIG arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāliem (2025, Rīga)

Eversmuižas katoļu baznīcas kopskats, 2024

Eversmuižas katoļu baznīcas interjers, 2025

Draudzes zāle. Dekoratīva krāsojuma - ornamentālas frīzes fragments uz guļšķautņu sienas vidējā joma paaugstinātajā daļā. 1875./76.g. (no AMI materiāliem)

Draudzes zāles apsīdas ZA siena. Dekoratīva krāsojuma fragments - ornamentāla josla trafareta tehnikā, eļļas krāsa. Hronoloģiski 4.slānis, 20.gs. sāk. (no AMI materiāliem)

Autors: Eversmuižas draudze

Ievēlēti Ludzas novada pašvaldības domes pastāvīgo komiteju locekļi

Ludzas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē 20.06.2025. notika balsojums par domes pastāvīgo komiteju sastāviem.

Finanšu komiteja:

Edgars Mekšs,

Juris Atstupens,

Lolita Greitāne,

Lauris Ļubka,

Solvita Novicka.

Teritoriālā un attīstības komiteja:

Aleksejs Ivanovs,

Modris Karpovs,

Aivars Meikšāns,

Oskars Petinens,

Aivars Strazds.

Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja:

Jevgenija Kušča,

Inta Rancāne,

Viesturs Rancāns,

Darja Rjutkinena,

Toms Vorkalis.

Informāciju sagatavoja Andris Toporkovs.

Ludzas novada pašvaldībai neparedzēti izdevumi sakarā ar pašvaldību vēlēšanām

Ludzas novada pašvaldības 19.06.2025. domes sēdē tika skatīti kārtējie grozījumi pašvaldības 2025.gada budžetā. Dome apstiprināja papildus līdzekļu piešķiršanu atlīdzībai vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem 15 000 EUR apmērā (summa tiks precizēta pēc izmaksu apkopošanas) sakarā ar to, ka vēlēšanu komisiju locekļiem bija jāstrādā papildus darba stundas dēļ neefektīvi funkcionējošas balsu skaitīšanas sistēmas.

Ņemot vērā balsojumu domes sēdē, noprotams, ka nevienam deputātam nebija iebildumu pašvaldības vēlēšanu komisijas virzītajam jautājumam par vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu nostrādāto virsstundu apmaksu.

www.ludzasforums.lv rīcībā ir informācija, ka Ludzas novada pašvaldības izpilddirektoram tika nosūtīts privātpersonas iesniegums ar lūgumu apmaksāt vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem pārstrādātās stundas. Ņemot vērā to, ka par budžeta līdzekļiem lēmumu var pieņemt tikai dome, informācija par iesniegumu tika nosūtīta arī iepriekšējās domes "partiju frakciju vadītājiem" E.Mekšam, L.Greitānei, J.Kuščai, M.Karpovam. Minētā jautājuma risināšanā aktīvi iesaistījās Ludzas novada pašvaldības domes deputāte Lolita Greitāne no Latgales partijas. 

Pēc raksta publikācijas Facebook grupā Ludzas forums, tika saņemts Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Edgara Mekša komentārs, ko publicējam pilnā apmērā:

"Labvakar! Vēlos sniegt komentāru par Jūsu rakstu, kas dienas laikā tika labots, un radīja neizpratni pašvaldības darbinieku un deputātu vidū.

Ludzas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas vadītāja Iveta Gajevska pēc Jūsu publicētā raksta, kur nekorekti tika sniegta informācija, sniedza telefoniski Jums korektu informāciju sakarā ar papildus piešķirto finansējumu vēlēšanu komisijas locekļu atalgojumam, neskatoties uz to, labojumus Jūs atkal veicāt nekorekti.

Ņemot vērā, ka šajā procesā iesaistīti gan pašvaldības darbinieki, kas ātri reaģēja uz radušos situāciju sakarā ar vēlēšanu norisi, un deputāti, kas vienbalsīgi pieņēma taisnīgu un atbildīgu lēmumu, mans pienākums ir sniegt korektu informāciju.

Paldies fiziskai personai, kas griezās pašvaldībā ar pieteikumu, par iniciatīvu un izrādīto interesi  šīs situācijas risināšanā, paldies deputātiem par iniciatīvu un atbalstu, bet jautājuma risināšana par papildus finansējuma piešķiršanu atalgojumam vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem un locekļiem tika uzsākta vēl pirms fiziskas personas iesnieguma pašvaldībā saņemšanas, kad par notikušo situāciju pašvaldības domes priekšsēdētāju un izpilddirektoru informēja vēlēšanu komisijas vadītāja I.Gajevska. Uzreiz, pēc informācijas saņemšanas, tika uzdots finanšu un grāmatvedības nodaļai veikt papildus nepieciešamā finansējuma aprēķinu atalgojuma izmaksai, budžeta grozījumu sagatavošanai un lēmuma projekta virzīšanai uz komitejām un domes sēdi, jo bija svarīgi lēmuma projektu par grozījumiem budžetā un papildus finansējuma piešķiršanu izskatīt pēc iespējas ātrāk.

Pašvaldību darbinieki izdarīja savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, visi deputāti atbildīgi un vienbalsīgi pieņēma lēmumu. Paldies visiem par ātru rīcību. Man rodas jautājums, A.Toporkova kungs, kāds ir šī raksta mērķis? Vai tiešām kāds ir tik jāizceļ uz šo notikumu fona, ja nebija nekādu pretrunu un iebildumu šī jautājuma risināšanā gan no vēlēšanu komisijas vadītājas, pašvaldības vadības, darbinieku un domes deputātu puses?"

Andris Toporkovs

Vai arī turpmāk Attīstības un plānošanas nodaļa organizēs atklāšanas pasākumus jaunuzbūvētajiem objektiem?

Šā gada 4.jūnijā Ludzas novada pašvaldība atklāja divus jaunus bērnu rotaļu laukumus - Ludzā un Kārsavā.  Minēto rotaļu laukumu nodošana lietošanā mazajiem ķipariem tika noorganizēta kā atsevišķs pasākums ar baloniem, gardumiem un animatoru dalību. Šāda pašvaldības rīcība raisīja iedzīvotāju interesi, jo nekad iepriekš tik pompozi pasākumi, atklājot bērnu rotaļu laukumus, netika rīkoti. Iedzīvotāji sociālajos tīklos minēja tikai vienu pamatojumu pasākumu rīkošanai - tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, kuras notika 7.jūnijā. Vai iedzīvotāju pieņēmumi ir pamatoti, ja:

1. Bērnu rotaļu laukuma projektu tāmē šādas aktivitātes nav paredzētas.

2. Attīstības un plānošanas nodaļa iepriekš nav rīkojusi šādus publiskus pasākumus un tās funkcijās nav paredzētas šādas aktivitātes.

3. Bērnu rotaļu laukuma atklāšanā piedalījās deputāta kandidāta no ZZS Edgara Mekša laulātā Ilona Mekša.

Lai kliedētu bažas par to, ka bērnu rotaļu laukumu atklāšanas pasākuma rīkošana bija saistīta ar vēlēšanām, pašvaldībai arī turpmāk būtu jārīko svinīgi pasākumi jaunizveidoto objektu atklāšanai. Savukārt, ludzasforums.lv iedzīvotāju zināšanai publicē 4.jūnija pasākumu tāmi.

Bērnu rotaļu laukumu atklāšanas pasākumu organizēšana Kārsavā uz Ludzā kopā izmaksāja EUR 398,32, tostarp:

• animatora pakalpojumi, t.sk. apskaņošana un apskaņošanas aprīkojums – EUR 200,00;

• balonu iegāde – EUR 198,32.

Andris Toporkovs

Ludzas novada pašvaldības ārkārtas domes sēdē ievēlēts domes priekšsēdētaja vietnieks