Justiniāna mēra epidēmija
Justiniāna epidēmija - pirmā vēsturē reģistrētā mēra epidēmija 6. gadsimtā. Uzliesmoja un plosījās Bizantijā, laikā, kad valdīja imperators Justiniāns I. Pa Vidusjūras tirdzniecības ceļiem tā nonāca līdz Konstantinopolei. No Ēģiptes ieveda graudus, bet, kur graudi, tur arī žurkas, tieši tās bija galvenās mēra baktēriju pārnēsātājas. Precīzāk-žurku blusas. Epidēmija tālāk skāra Ziemeļāfriku, Centrālāziju, Dienvidāziju un arī lielu daļu Eiropas.
Kopumā bojā aizgāja apmēram 50 miljoni iedzīvotāju. Saglabājušies tā laika ieraksti hronikās, piemēram, bizantiešu vēsturnieks Cēzarijas Prokopijs rakstījis - No mēra cilvēkam nekur nebija glābiņa, lai arī kur viņā dzīvotu, uz salas, alā, vai kalna virsotnē. Mājas kļuva tukšas, daudzi mirušie gulēja ielās. Visa tirdzniecība apstājās, amatnieki pameta savu darbu. Epidēmijas lielākie uzliesmojumi bija tieši pilsētās, kur lielāks iedzīvotāju skaits. Dažās nedēļās daudzas pilsētas burtiski izmira.
Eiropā kopš Otrā pasaules kara, kad izgudroja penicilīnu - pirmo antibiotiku, nav reģistrēts neviens mēra gadījums. Toreiz, 6. gadsimtā, medicīna bija bezspēcīga. Piemēram, valdīja uzskats, ka mēri var atbaidīt ar asu, nepatīkamu āža smaku. Dižciltīgie par dārgu samaksu iegādājās āžu ādas un nēsāja tās apmetņu vietā. Vienkāršā tauta ārstējās ar zālītēm, ķiplokiem. Konstantinopolē, Bizantijas galvaspilsētā, mira pat 5000 cilvēku dienā. Līķiem kapos pietrūka vietas, tos sameta jūrā.
Tomēr, cilvēce ir mācījusies no pagātnes slimību uzliesmojumiem, pamatīgi tos izpētot. Tagad ir zināšanas, antibiotikas un vakcīnas.
Informatīvais materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Informatīvā materiāla saturu atbild biedrība "MULTA VETO", reģ.nr.40008222205, Dārzu iela 2, Cibla, Ciblas pagasts, Ludzas nov
